RU | ENG | LV |




+371 2911 4238,
foresttravel@inbox.lv
 
 

Trofeju apstrāde

Pārnadžu trofejas
17.10.2017


Pārnadžu trofejas

            Pārnadžu  trofeja ir ragi. To var noformēt uz dažādas formas, veida un krāsas medaljona (tā saucamā „dēlīša”) ar pilnu galvaskausu vai dažādā lielumā atstātu pieres kaula daļu. Ja pieres kauls netiek atstāts, tā neskaitās trofeja. Dažreiz pie medaljona piestiprina arī apakšžokli,  jo pēc tā var spriest par dzīvnieka vecumu. Šāds trofeju noformēšanas veids ir izplatīts dažās Eiropas valstīs. Noformējot pārnadžu trofejas jāatceras, ka dažām pārnadžu sugām ragiem jābūt viegli noņemamiem, lai novērtējot trofeju, to varētu nosvērt.

Pēc nomedīšanas galvu ar ragiem atdala no kautķermeņa, izmantojot tikai nazi. Nekādā gadījumā nelietot cirvi un zāģi! Ja dzīvnieks ir nomedīts sezonas beigās, tad  ļoti jāuzmanās ar trofejas transportēšanu un apstrādi, jo ragi vairs stingri neturas pie galvaskausa un var nolūzt. Visbiežāk tas notiek ar buka un aļņa ragiem. Ja tā ir atgadījies, tad diemžēl ragus vairs nevar vērtēt kā trofeju, bet tikai restaurēt un saglabāt kā piemiņu par veiksmīgām medībām. Restaurācija ir aprakstītā sadaļā par nomesto ragu izmantošanu un apstrādi.

No galvas noņem ādu, no galvaskausa, pēc iespējas maksimāli, atdala atlikušos mīkstos audus un apakšžokli. Lai attīrītu no asinīm, pirms vārīšanas galvaskausu diennakti mērcē aukstā ūdenī, kuram piebērts sāls (1 ēdamkarote uz 2-3 litriem ūdens). Pēc tam ievieto traukā ar ūdeni un vāra. Ūdens nedrīkst pārklāt pašus ragus! Lai uzturētu vienmērīgu temperatūru, ieteicams nosegt galvaskausu ar baltu drānu, krāsainu nedrīkst lietot, jo tā var pārkrāsot trofeju. Nelielām trofejām ļoti ērti ir izmantot speciālu turētāju, ko var iegādāties interneta veikalos (1.attēls). Ragus var nostabilizēt arī ar nelielas brusas palīdzību.

Galvaskausu vāra tik ilgi, līdz gaļa un plēves viegli atdalās no kauliem. Atkarībā no dzīvnieka vecuma, vārīšanas process var ilgt 1,5 – 2,5 stundas. Ļoti veciem īpatņiem līdz pat 3,5 stundām. Pēc vārīšanas, galvaskausu rūpīgi attīra no plēvēm un muskuļu paliekām. Lietojot metāla āķi un pinceti, no galvaskausa pamatnes izņem smadzenes, nervu un asinsvadu fragmentus. Var arī izmantot augsta spiediena mazgāšanas iekārtu, bet tādā gadījumā ar to ir ļoti uzmanīgi jāapietas, it sevišķi, apstrādājot nelielas un jaunu dzīvnieku trofejas.

Ļoti svarīgi ir pieņemt lēmumu par trofejas galvaskausa apzāģēšanas veidu. Parasti praksē izmanto četrus variantus:

1.      Atstāj tikai nelielu daļu no pieres kaula;

2.      Klasiskais variants - zāģējumu veic pa acu dobuma vidu un tālāk līdz deguna kauliem (2.attēls);

3.      Nozāģē tikai augšžokļa zobus (3.attēls);

4.      Atstāj visu galvaskausu (4.attēls).

Ja pēc mednieka ieskata trofeja var būt medaļas vērta, ieteicams atstāt ragus ar visu galvaskausu, jo pretējā gadījumā trofeju vērtējot tiek pazaudēti punkti. Ja, tomēr,ir pieņemts lēmums par galvaskausa apzāģēšanu, to ieteicams darīt pēc vārīšanas, jo pirms vārīšanas var kļūdīties un zāģēšanas līnija var iznākt nelīdzena. Pirms nozāģēšanas ar marķieri atzīmē līniju, zāģēšanai izmanto zāģi ar vidēja izmēra zobiem vai stūra slīpmašīnu ar dimanta vai karborunda disku.

Nākošais etaps ir attaukošana. Vispirms galvaskausu mazgā karstā ūdenī, izmantojot mazgājamo līdzekli (ļoti veiksmīgi var izmantot trauku mazgājamos līdzekļus), un pēc tam apstrādā ar benzīnu vai citu šķīdinātāju. Lai kauls būtu balts, lieto 20%-30% ūdeņraža pārskābi. Profesionālās darbnīcās parasti galvaskausu iemērc šķīdumā līdz  ragu rozetēm uz noteiktu laiku, kas atkarīgs no šķidruma koncentrācijas un kaula stāvokļa. Var arī izmantot ūdeņraža pārskābē samērcētu vati vai baltas krāsas kokvilnas lupatiņas, ar kurām jāapliek galvaskauss, ik pēc stundas vai divām, tās no jauna samitrinot pārskābē un pārbaudot balināšanas efektu. Procesa ilgumu nosaka vizuāli,  nedrīkst pārāk ilgi balināt, kauls var kļūt porains un neizturīgs. Trofeju balināšanai var iegādāties arī speciālus līdzekļus šķidruma vai pulvera veidā, kurus lieto saskaņā ar instrukciju. Pēc balināšanas trofeju nemazgā, bet noliek saulē vai zem ultravioleto staru lampas, tā pastiprināsies balināšanas efekts. Var izmantot, tā saucamo karsto metodi, kad galvaskausu apstrādā ar līdz 50 grādiem pāc Celsija sasildītu ūdeņraža pārskābi, izmantojot otiņu vai uz kociņa uztītu marles tamponu. Pirms apstrādes ragu rozetes jāaptin ar drānu vai papīra skotču. Balinot trofeju, nedrīkst pieļaut, ka pārskābe tiek uz ragiem, tas var neatgriezeniski sabojāt trofejas krāsu. Ja tiek izmantotas metodes bez pilnīgas galvaskausa iemērcēšanas, tad ļoti rūpīgi jāapstrādā visi iekšējie dobumi, citādi kauls pēc kāda laika var palikt tumšs un sākt smirdēt. Balināšanu jāveic gumijas cimdos un jālieto aizsargbrilles!

Kad trofeja ir pilnīgi izžuvusi, ar naža un smilšpapīra palīdzību, pabeidz galvaskausa attīrīšanu. Veiksmīgi var izmantot metāla birsti un urbjmašīnu (5.attēls). Pašus ragus mazgā ļoti uzmanīgi, pārsvarā noņemot asinis, dubļus un taukus, pēc tam notīra ar metāla rokas birsti (6.attēls). Krāsas uzlabošanai ragus var apstrādāt ar rapšu vai saulespuķu eļļu. Pēc tam jānostiprina zobi un deguna kauli ar PVA vai „super” līmi (7.attēls). Pašās beigās galvaskausu var nopulēt ar ūdens-krīta maisījumu, izmantojot mīkstu lupatiņu.

Nākamais etaps ir trofejas nostiprināšana pie medaljona. Lai piestiprinātu trofeju ar pilnu galvaskausu vai galvaskausu, kam nozāģēti tikai augšžokļa zobi, galvaskausa pamatnē ar urbi 8 mm diametrā izurbj divus caurumus lielai trofejai ar ragu svaru virs 3 kg (staltbriedis, dambriedis, ziemeļbriedis) (8.attēls). Vienu caurumu izurbj, ja trofeja ir maza izmēra (stirnu āzis, sika briedis, Sibīrijas stirnu āzis) (9.attēls). Sagatavotajā caurumā ieskrūvē mēbeļu skrūvi ar iekšējo diametru 6 mm (10.attēls). Skrūves ieteicams nostiprināt ar„super” līmi. Trofeju simetriski izvieto uz medaljona un uz tā atzīmē vietas zem mēbeļu skrūvēm, atzīmētajās vietās izurbj caurumus medaljonā (11.attēls). Dēļa otrā pusē ar augšējo frēzeri izfrēzē vietu skrūvju galviņām un ragus pieskrūvē pie medaljona (12.attēls). Ja ir paredzēta zobu iegremdēšana  medaljonā, darbu turpina un ar marķieri apvelk zobu kontūras uz medaljona (13.-14.attēli). Noskrūvē trofeju, ar urbjmašīnas un augšējā frēzera palīdzību, veido no 1 līdz 2 cm dziļu padziļinājumu medaljonā. Padziļinājuma platums ir atkarīgs no dzīvnieka sugas, tas ir no 1 cm stirnu āzim, līdz  2,5 cm staltbriedim (15.-17.attēli). Pielaiko trofeju pie padziļinājuma un, ja ir vajadzība, paplašina vai padziļina iegremdēšanas vietu. Tad iefrēzētās vietas  apstrādā ar medaljonam piemērotas krāsas beici un trofeju piestiprina pie medaljona (18.attēls).

 Ir iespējams iegādāties medaljonus ar jau gatavu iefrēzējumu, bet no savas pieredzes  iesaku tādus medaljonus neizmantot, jo zobu loka forma dzīvniekiem ir ļoti individuāla.

Izmantojot klasiskā  zāģējuma veidu, un arī tad, ja atstāj tikai nelielu pieres kaula daļu,  vispirms pārbauda vai zāģējums ir līdzens. Ja nepieciešams, to pielīdzina ar leņķa slīpmašīnu un smilšpapīra disku. Pēc tam galvaskausa aizmugurējā daļā pa vidu ieurbj caurumu  2 mm diametrā. Trofeju simetriski izvieto uz medaljona, tajā atzīmē vietu atbilstoši jau ieurbtajam caurumam galvaskausā un izurbj caurumu 4 mm diametrā. Trofeju stingri pieskrūvē ar 4mm koka skrūvi, skrūves garums jāizvēlas atbilstošs, lai tā neizietu cauri kaulam. Pārbauda simetriju un no aizmugures medaljonam katras ragu pamatnes rajonā izurbj caurumus 4 mm diametrā līdz galvaskausam, tad galvaskausā, kā turpinājumu jau esošajiem, ieurbj caurumus 2mm diametrā un ar 4mm koka skrūvēm pabeidz trofejas piestiprināšanu. Ir iespējams iegādāties arī speciālus stiprinājumus trofeju, ar klasisko zāģējumu, pielikšanai pie medaljona, kas atvieglo trofejas noformēšanu.

 




      Atpakaļ