Trofeju apstrāde
|
Meža kuiļa ilkņi
Meža kuiļa ilkņi
Viena no populārākajām medību trofejām ir meža kuiļa ilkņi. Tradicionāli tos noformē uz medaljona apļveidīgi, ārmalā piestiprinot apakšējos ilkņus un iekšpusē augšējos. Ilkņus izvieto ar slīpējumiem uz augšpusi un iekšpusi. Literatūrā var atrast stiprinājuma metodi, kad augšējos ilkņus izvieto zem apakšējiem, veidojot astotnieka formu. Dažreiz pie medaljona piestiprina priekšējo daļu no galvaskausa un apakšžokļa, izmantojot tos kā ilkņu turētāju. Medaljonu izvēle ir gaumes lieta, tie var būt apaļas vai kādas citas formas, arī krāsas var izvēlēties visdažādākās, sākot no dabīga koka līdz gandrīz melnai (1.-5.attēli). Par medību trofejas kvalitāti jāsāk rūpēties jau ar tās iegūšanas brīdi. Ja Jūs esiet nomedījis meža kuili, tad nav ieteicams vilkt medījumu ar transportlīdzekļa palīdzību, kā arī jāuzmanās no nejaušiem sitieniem pie iekraušanas un izkraušanas, sevišķi dīrātavā, kur parasti ir betona grīda. Meža kuiļa ilkņi ir ļoti trausli ziemas periodā, kad āra temperatūra ir zem nulles atzīmes. Pēc galvas ādas nodīrāšanas un mīksto audu atdalīšanas, jāatdala apakšžoklis. Galvaskausa priekšējā daļa ar augšējiem ilkņiem jāzāģē aptuveni 10 cm attālumā no ilkņiem. Apakšžokli jāzāģē perpendikulāri kožamo zobu virsmai, atkāpjoties no ilkņiem par tik lielu attālumu, kas ir vismaz divas reizes garāks par ilkņa redzamās daļas garumu (6.-7.attēli). Zāģēšanai izmanto stūra slīpmašīnu (tā saucamo „fleksi”) ar dimanta vai karborunda disku vai parasto rokas zāģi ar vidēja izmēra zobiem (8.attēls). Nekādā gadījumā necirst! Nav ieteicams pieļaut ilkņu sasalšanu, jo lielas temperatūras svārstības var būt par iemeslu ilkņu saplaisāšanai nākotnē. Atdalītās žokļu daļas ar ilkņiem iegremdē traukā ar aukstu ūdeni un liek vārīties (9.attēls). Vārīšanās laikā jākontrolē ūdens līmenis traukā, jo ilkņiem visu laiku jāatrodas zem ūdens. Vārīšana ilgst apmēram 2-3 stundas, to var paātrināt līdz 40 minūtēm, izmantojot spiediena katlu. Vārīšanās laikā kauls paliek mīksts, porains un ilkņus ir viegli izņemt. Pēc vārīšanas atdzesē līdz istabas temperatūrai, ilkņu izņemšanu sāk, kamēr tie vēl ir silti, izmantojot darba cimdus. Ilkņu izņemšanu veic, tos vispirms, piespiežot uz iekšu (pastumj dziļāk kaulā), tādējādi pārraujot zobu saites un tikai tad kustinot velk ārā no kaula. Augšējo ilkņu izņemšana parasti nesagādā lielas grūtības (10.attēls). Apakšējos ilkņus salīdzinoši viegli ir izņemt, ja meža kuilis ir bijis vecāks par 7-8 gadiem. Gadījumos, ja ir nomedīts jaunāks eksemplārs, un tas neizdodas, ilkņi būtu pareizi jāizņem itkā uz iekšu, t.i. pretēji zoba augšanas virzienam. Ilkņa ārējo daļu maksimāli izvelk ārā, tad ar knaiblēm nokniebj kaulu ap ilkņa augšanas kanālu apakšžoklī un mēģina izstumt ilkni pretēji augšanas virzienam (11.-12.attēli). Ja tas neizdodas, tad kanāla paplašināšanu atkārto un mēģina vēlreiz. Uzmanīgi jāapejas ar apakšējā ilkņa iekšējo galu, jo tas ir ļoti mīksts un plāns kā papīrs. Ar stieples un vates tamponu palīdzību, no iekšpuses izņem zoba nervu, tad ilkni no iekšpuses un ārpuses nomazgā (13.attēls). Nedrīkst izmantot drāšu birstes vai citus abrazīvus materiālus, lai nezustu ilkņu dabīgais krāsojums! Pēc apžūšanas ilkņi ir speciāli jāapstrādā, lai tos pasargātu no plaisāšanas. Nerva kanālu, ar benzīnā vai acetonā samērcētu vates tamponu un drāts palīdzību, attauko. Pēc tam kanālu aizpilda ar izkausētu parafīnu. Var arī izmantot vates tamponus, kuri samērcēti jebkādā līmvielā, tos blīvi iespiežot zoba kanālā. Vislabākā viela ir epoksīda sveķi vai akrila grupas plastmasas, jo šīs vielas, sacietējot, vismazāk saraujas. Vācijā ražo speciālu, ilkņu pildīšanai paredzētu, divkomponentu masu, kas sacietējot izplešas. Pildot kanālu, ļoti svarīgi ir nepieļaut, lai tajā paliktu gaisa burbuļi. Ilkņus pildīšanas laikā nostiprina uz darbagalda, izmantojot putuplasta gabalu (14.attēls). Pirms pildīšanas ieteicams atvērtos galus aptīt ar papīra skotču (krāsošanas lenti). Tas ir nepieciešams, lai pildīšanas masa nenosmērētu ilkni no ārpuses. Jāņem vērā, ka žūstot masa saraujas un var izveidoties iedobums, tāpēc tā jāiepilda nedaudz pāri ilkņa galam. Pēc masas pilnīgas sacietēšanas, tās liekās daļas ar smilšpapīra vai slīpmašīnas palīdzību jānoņem. Ilkņi ir jāapstrādā arī no ārpuses. Tos pēc pildīšanas var mērcēt diennakti benzīnā, kurā izšķīdināts liels daudzums parafīna, vai arī pārklāt ar izkausētu parafīnu. Pārklāšanu veic pēc pildīšanas, ilkņus iegremdējot sasildītā parafīnā. Sildīt parafīnu uz atklātas uguns nedrīkst, tas ir bīstami, jo var uzliesmot! Parafīnu jāsilda ūdens peldē - trauku ar parafīnu ievieto traukā ar ūdeni un tad liek sildīt. Ilkņu iemērkšana parafīnā, kas sildīts ūdens peldē ļaus tos pasargāt no pārkarsēšanas. Kad tas viss paveikts, tad piestiprina trofeju pie medaljona. Ilkņiem ir jābūt viegli noņemamiem, lai tos varētu novērtēt medību trofeju izstādē. Ilkņu piestiprināšanai pie medaljona var izmantot sekojošus materiālus un metodes: 1. Dažādas metāla stieples, auklas vai cita materiāla cilpiņas, ar tām katru ilkni aptver divās vietās; 2. Elastīga metāla vai cita materiāla skavu, ar kuru ilkņus vidusdaļā pieskrūvē pie medaljona; 3. No koka vai metāla izgatavotas speciālas ligzdas, kurās nostiprina ilkņu iekšējos galus; 4. Ilkņus pie medaljona piestiprina uz metāla tapām. Ir vēl arī citas metodes, bet četras iepriekš minētās ir visizplatītākās. Kādu metodi izmantot, paliek katra mednieka paša ziņā, tas ir atkarīgs no gaumes un vēlmēm. Pirmās divas metodes (stieples un skavas), lai gan ir vienkāršas, tomēr nav tās labākās, jo sagādā problēmas medību trofeju ekspertam (grūti noņemt no medaljona, lai trofeju novērtētu) un, protams, nav arī vizuāli tik estētiskas. Izmantojot trešo metodi (speciālas ligzdas) trofeja gan vizuāli labi izskatās, gan arī ilkņus ir viegli noņemt. Bet ir jāņem vērā, ka nepieciešams katru stiprinājumu atsevišķi izgatavot, jo ilkņu forma ir ļoti individuāla. Tas sadārdzina un sarežģī visu procesu. Ceturtā metode (stiprinājums uz tapām) ļauj panākt labu vizuālo efektu, ilkņi viegli montējas un tās izmantošana nav ļoti sarežģīta (15.attēls). To var paveikt sekojoši - ilkņus izvieto uz darba galda ar to virsmu, kura piegulsies medaljonam uz augšu, ar urbīti 2mm diametrā, ilkņos ieurbj 1cm dziļus caurumus (16.attēls). Jāuzmanās, lai neizurbtu ilknim cauri! Sagatavo 2,5cm garas tapas no 2mm nerūdītajām nagliņām un ievieto tās izurbtajos caurumos, nostiprinot ilkņus ar „super” līmes palīdzību (17.-18.attēli). Atstāj līdz pilnīgai līmes izžūšanai. Tad simetriski izvieto ilkņus ar tapām pret medaljonu un stipri piespiež, lai uz koksnes paliek nospiedumi no tapām. Šādi atzīmētās vietās ar 2 mm diametra urbīti izurbj 1,5 cm dziļus caurumus, tapas novieto pret caurumiem medaljonā un stipri piespiež, tādējādi piestiprinot ilkņus pie medaljona (19.-20.attēli). Vizuālā izskata uzlabošanai, ieteicams ilkņu resgaļu salaiduma vietu piesegt ar dekoratīvu elementu (21.attēls). Ja ir vēlēšanās, tad uz medaljona var piestiprināt arī lodi, čaulīti vai metāla plāksnīti ar informāciju par trofejas nomedīšanas laiku un vietu. Meža kuiļa ilkņi ir „vissāpīgākā” trofeja, jo ilkņu saglabāšana sagādā trofejas īpašniekam lielas rūpes. Apakšējie ilkņi stipri plaisā un no augšējiem ’’nobirst’’ emalja. Literatūrā ir pieejama informācija, par to, ka ilkņu stiprumu var ietekmēt daudzi faktori, piemēram, tādi kā nomedīšanas gadalaiks, mēness fāze, dzīvniekam pieejamā barības bāze, dzīves laikā gūtās traumas. Bet, tomēr, kā liecina prakse, visnegatīvāk meža kuiļa ilkņu trofejas saglabāšanas iespējas ietekmē sauss gaiss un ilkņu izžūšana. Tāpēc trofeja jāuzglabā pēc iespējas tālāk no apsildes ierīcēm (krāsns, dažāda veida apkures radiatori utt.). Ļoti svarīgs nosacījums ir pareiza trofejas apstrāde, to darot, maksimāli jāhermetizē zoba audus. Atpakaļ |